Mēdz teikt – ja vien sienas spētu runāt… Jā, Svētes pilij netrūktu stāstāmā, vajag tikai apstāties, ieklausīties un būt gatavam kādam jaunam atradumam, kādam viesim no citas desmitgades vai pat cita laikmeta. Ja turam acis un sirdi vaļā, stāsti pie mums atnāk paši. Mums tikai jāprot tos notvert un stāstīt tālāk.
Jau kopš bērnības mēs mācāmies mīlasstāstu burvību. Vispirms tie ir Princis un Pelnrušķīte vai Mazā Nāriņa, vēlāk mēs iepazīstam slavenu romānu varoņus kā Retu Batleru un Skārletu O Hāru, bet vēl pēc tam - reālus vēsturiskus tēlus kā Napoleonu un Žozefīni vai Edvardu VIII un Valisu Simpsoni. Laika upē šie stāsti mirdz kā pērles gliemežnīcās, valdzinot un prasoties tapt pārstāstītiem atkal un atkal. Pieauguši mēs saprotam, ka bieži vien divu cilvēku sastapšanās iezīmē ne vien pārmaiņu punktu viņu pašu dzīvē, bet kļūst par nozīmīgu līniju vēstures kopējā stāstā.
St. Petersburg’s Sumptuous Winter Palace
Larger Than Life: Art that inspires us through the ages
Russia’s monumental pastel-green Winter Palace in St. Petersburg was once home to some of the country’s most notable emperors and empresses. The palace encompasses many types of art and architecture, including Baroque, Neoclassical, and Gothic styles, through to Rococo.
In 1754, Empress Elizabeth Petrovna commissioned Italian architect Bartolomeo Francesco Rastrelli to build a Baroque winter palace that would surpass the beauty of the best European palaces.
Constructed over eight years, the palace contains more than 460 sumptuous rooms. But not all the rooms were decorated according to the original Baroque design. In 1762, just after her coronation, Empress Catherine II (Catherine the Great) took up residence in the Winter Palace. She favored the new Neoclassical style of architecture, and so the palace took on a more refined style.